Avīze

Pēdējā mēneša...

Peļux — Thu, 08 Oct 2009 16:49:19 GMT

Vienvārdsakot [bla bla bla] pierakstīšu savas domas par pēdējā laikā redzētajām filmām un serijāliem :D

Simpsoni [The Simpsons]

P.S. lūdzu, lūdzu, pasakiet, ja kāds zin - kā es te vadības panelī varu noņemt Watermarku? [Ūdenszīmi, Watermark]

Īsumā - par ko tur ir?

Simpsoni ir ģimenes ''filma'', vai labāk ''komēdija'' vai varbūt multene, taču ar lielu ironijas devu. Nu, vispār tur viss ir ar ironiju. :)

Mīļākā sērija -

Man ļoti patika sērija ''Matrix'' stilā, jā, un arī tā kur Homērs nokļuva ''realitātē''

Tā jau man patīk visas, vispār, Simpsoni ir mana mīļākā ''multene'', lai gan manuprāt tā īsti nav multene, un es jau viņu arī saucu par simpsoniem, ne citādāk :D

Apm. galvenie tēli -

Protams, paši galvenie ir Ģimenes galva Homērs, viņa sieva Mārdža, dēls Bārts, kuram ir 10 gadi, meita Liza, kurai ir 8 gadi, un mazākā meita Megija, kura tāpat kā visi citi tēli te, nepaliek ne jaunāka, ne vecāka :0)

Kā jau visās filmāsir arī ''ļaunie'' tēli - Homēra priekšnieks Smiters, kas visās sērijās izpaužas kā padumjš, dīvains, slimīgs, un nepārprotami ar vēlmi sagrābt visu Springfīldu, apsēsts boss.

Viens mīļākais klipiņš no Simpsoniem - Spiderpig

Šreks 3 [shrek the third]

Īsumā, par ko te -

Šreks, protams, jau sen ir aprecējis Fionu :)

Tātad, Fionas tēvs nomirst, taču pirms miršanas vēl pasaka Šrekam, ka viņš ir nākamais troņmantinieks. Vēl bez Šreka ir tikai viens tāds - Karaļa radinieks Ārtijs. Šreks dodas ceļā atrast jauno valdnieku, Fiona gaida bērnus. Tikmēr Tāltālās karaļvalstī iebrūk princis Daiļais ar sliktajiem tēliem.

Mīļākā epizode -

Man ļōooti patika tā vieta ar Pelnrušķītes māsas kāju :D

Un protams, Šreka ''skaistais sapnis'' :D Tas bija smieklīgi :D

Galvenie tēli -

Protams, Šreks, Fiona, Ēzelītis [viņam bija vārds?] Runcis zābakos, un, tas laikam viss :D

Protams, ļaunie, jeb sliktie tēli - Ļaunās fejas dēls princis Daiļais :D

Romas brīvdienas

Par ko te ir -

Stāsts, tā teikt, ir par princesi, kas atbraukisi ar visu ''galmu'' uz Romu kautkādās darīšanās. Tad princese saprot, ka viņa ir nogurusi no šitā visa un pa nakti aizmūk no mājām. Viņu satiek žurnālists, kurš sākumā viņu nepazīst. Princese paliek pie viņa pa nakti, no rīta viņš iet uz darbu. Darbā viņš saprot, ka tā ir princese. Visu filmu jums neatstāstīšu, tāpēc iesaku - noskatieties! :))

Mīļākā epizode -

Man ļoti patika vieta, kur viņš saprata, ka tā ir princese, un piezvanīja tam dežurantam. :D

Galvenie tēli -

Protams, princese, tad vēl žurnālists. :)

Šobrīd tas arī viss. Pastāstiet par savām mīļākajām šī mēneša filmām, seriiāliem. :)

Manas domas par pāris blogu saitēm

Peļux — Tue, 11 Aug 2009 10:08:14 GMT

www.blogspot.com - lieliska vietiņa, pa angliski, bet ja uzliek, ir pa latvisko ;)

plusi, mīnusi -

+var izvērsties

+var nomainīt visu fontu

+var uzlikt pats savu bildīti augšā

+var salikt gar malām video, bildes, slaidšovus, u.t.t.

- hmm.... vietu maz apmeklē, jo pārsvarā tā ir britu un ASViešu vieta :D bet ne tikai :D

www.ucoz.ru - Tā jau lieliska vietiņa, tikai, bij viens brīdis kad man vislaik saitu slēdza ārā, bet nu lab :D Es varu nosukt plusus [ne visus]

+ var izveidot neierobežotu menjū
+ Ir sadaļa 'friends' jeb 'saita draugi'
+ Var izveidot kategorijas
+ lieliski, ka var nosūtīt PM un ir reputācijas punkti [un bani]
+ ir profils [katram savs]

Un daži mīnusiņi -

- pārsvarā šo vietu [es nerunāju tieši par šo saitu] apmeklē pārsvarā krievi, man vienu saitu te jau pārņēm :D ja vēl viņi rakstītu ko normālu un saprastu vismaz angliski, ja ne latviski. Manas domas ir šādas - ja beigās ir lv, [tipa - www.blabla.lv] tad tas ir LV ja ir RU tad ir RU

www.wordpress.com - Nu, ļoti jauka vietne :) man patīk, te vismaz ir angļi :D Un protams, ir plusi, un ir arī mīnusi -

+gaiša vietne
+var ievietot aptaujās /savs variants/
+ja uzrādu, ka jābūt Latviski, viss arī ir Latviski
+Saitu neapmeklē citvalodīgie

un pāris mīnusi

-/+ nav katram sava profila, bet vispār, ja nav vajadzīgs reģistrēties [katram] visp. tas saits man patīk ar to, ka ir pārmaiņa - tu raksti ko gribi, citi komentē, bet nav useru :) man patīk ja ir gan tā gan tā.

- man vienā vietā.. bet nē, to es rakstīšu citur :)

www.blogs.lv - jauka vietne, kas tagad diemžēl ir galīgi aizgājusi no sliedēm...

mīnusi -

- man vislaik spamo [nav spamu filtru]
-vispār jau ir galīgi čūšš', jo aizgājusi uz wordpress saiti...
- pirmstam bija tā, ka ja 3 nedēļas neapmeklēji, bloķēja vietu, un bij jāmaksā lai dabūtu atpakļ, vai jāgaida pusgads... un man vienu vietu nobloķēja, lai gan es iepriekšējā dienā tur biju bijusi... :D
- Maza fōnu izvēle

un plusi...

+ latviski

www.freewebs.com - man nepatīk, plusi, un mīnusi -

- nevar uzstatīt latviski
-vispār, neko tur beigās nesapratu
-saitu nosaukumi tur ir tā - www.freewebs.com/blabla/

+ var pats uzstatīt savu fōnu

www.piczo.com - lieliska vietā, tikai viss angliski

- viss angliski [kā teicu
- man daudz spamoja
-mazāka populiret.. blabla,

+ hmm, jauki izskatās :D
+var satikt jaukus cilvēkus

nu, jamm.... pāris mani saiti tajās vietās -

www.freewebs.com/lapsa - visa informācja ir novecojusi, reizeem ieeju tur :)
piczo - man bija, bet vairs nav :D
www.zupaa.wordpress.com - ieejiet, obligāti :D
www.krasainais.wordpress.com
www.vasarassapni.blogspot.com - ieejiet!
www.zalbariiba.blogspot.com
www.minnija-mazaa.blogspot.com
www.dzerminka.blogspot.com
www.rupjmaize.ucoz.lv :D
www.mamma.blogs.lv - ieejiet, nav par mammām :)
www.devils.blogs.lv

Eglītes rotājumi paša rokām! :)

Peļux — Fri, 07 Aug 2009 06:46:57 GMT

Eglītes rotājumus var veidot, piemēram -

Paņemiet tukšu plastamas glāzīti [to, kuru veikalos pārdod lielos daudumos, balta, ar plakanu apakšu]
Nokrāsojiet to no ārpuses. Ja vēlaties, krāsojiet arī no iekšpuses. Krāsu un zīmējuma izvēle ir jūsu rokās.
Nogriežat nelielu gabalu diega [vislabāk - īrisa diega], ieveriet tai vienā galā pērlīti, ko nostiprieniet ar mezglu.tad ieveriet diegu krūzītē tā, lai veidojas zvaniņš. Augšpusē uztaisat vēlvienu mezglu.
Augšpusē klāt mezglam varat piesiet lentīti, lai vieglāk piesiet pie eglītes.
Rotājums gatavs!

Vēl var taisīt arī šādi -

Panemiet stieplīti[pūkainās stieplītes, pārdodas daudzos veikalos un ir diezgan lētas]. Stieplītē saveriet pērlītes, atstājot pietiekami lielas atstarpes.
Izveidojiet no stieples kādu formu [pēc paša izvēles] un nostiprieniet abus galus kopā.
Iesieniet savā rotājumā lentīti, lai varētu to pakārt eglītē.

un...

Paņemiet auduma gabaliņu un izviedojiet "taurenīti"
Apsientiet to ar lentīti un ar tās atlikušajiem galiem piesieniet tauriņu pie eglītes.

Draugi...

Peļux — Wed, 05 Aug 2009 15:15:26 GMT

Reiz kāds vīrs ar savu zirgu un suni gāja pa ceļu. Ejot garām milzīgam kokam, tos ķēra zibens, un visi trīs mira, zibens nosperti. Bet vīrs nepamanīja, ka bija jau pametis šo pasauli, un kopā ar saviem dzīvniekiem turpināja ceļu.
Ceļš bija garš, kalnup, saule nežēlīgi svilināja, sviedri lija aumaļām, un gājējus mocīja slāpēs. Kādā ceļa līkumā tie pamanīja brīnumskaistus marmoru vārtus, kas veda zelta plāksnēm izklātā parkā. Tās vidū slējās varena strūklaka ar kristāldzidru ūdeni. Ceļinieks devās pie sarga, kas uzraudzīja vārtus.
“Labdien!”
“Labdien,” sargs atbildēja.
“Kas šī ir par vietu, tik skaista?”
“Te ir debesis.”
“Cik labi, ka esam nonākuši debesīs! Mums ļoti slāpst.”
“Ejiet iekšā un dzeriet, cik tīk,” sargs sacīja un norādīja uz strūklaku.
“Mans zirgs un suns arī ir izslāpuši.”
“Man ļoti žēl,” sargs atsaucās. “Bet dzīvniekiem te nav atļauts ienākt.”

Vīrs jutās ļoti vīlies, jo slāpes bija neciešamas, bet viens pats dzert viņš atteicās. Un tie devās tālāk. Jau galīgi pārguruši no grūtā kāpiena, kalnā gājēji nonāca pie veciem, atvērtiem vārtiem, aiz kuriem, koku ieskauts, turpinājās aizlaists zemes ceļš. Kāda koka ēnā, uzmaucis uz acīm cepuri, bija atlaidies kāds vīrs, tas šķita aizmidzis.
“Labdien,” ceļinieks tomēr sveicināja.
Vīrs piekrītoši pamāja ar galvu.
“Mēs esam ļoti izslāpuši, es, mans zirgs un suns.”
“Starp tiem akmeņiem tek avots.” Vīrs parādīja ar roku. “Varat dzert, cik tīk.”
Vīrs, zirgs un suns aizgāja līdz avotam un remdēja slāpes.
Ceļinieks atgriezās, lai pateiktos.
“Nāciet, kad vien gribat,” ēnā guļošais atbildēja.
“Paldies, un kā sauc šo vietu?”
“Debesis.”
“Debesis? Bet sargs pie marmora vārtiem teica, ka arī tur ir debesis!”
“Tur nav debesis, tur ir elle.”
Ceļinieks iepleta acis.
“Jums vajadzētu aizliegt viņiem lietot vārdu, kas pienākas šai vietai! Tik melīgas ziņas var izraisīt lielu sajukumu!”
“Savā ziņā jā, bet īstenībā viņi mums izdara lielu pakalpojumu. Tā mēs uzzinām, kuri ir spējīgi pamest savus labākos draugus…”

Lapele

Peļux — Wed, 05 Aug 2009 14:27:09 GMT

Lapele.lv

Lielisks saitiņš! iečeko te
Bilde te

Annika un dejotājas mistērija

Peļux — Wed, 05 Aug 2009 14:24:42 GMT

No vecā saita pārkopēšu pa daļām---

1. daļa.
Īss apraksts.pirmais piedzīvojums.

Annika ir desmit gadus veca meitene.Viņai ir gaiši brūni, cirtaini mati.
Viņai ļoti patīk darboties kā virtuvē, tā pie dzīvniekem un dārzā.
Annikai ir desmit dzīvnieciņi. Kāmīši.Pareizāk sakot, džungārijas kāmīši.
Karolīna un Karolīns. Un viņu bērniņi.Aktrise un Dejotājs. Karolīna un Karolīns, Tāpat kā Aktrise un Dejotājs, ir lieli draugi. Labākie draugi.
Neskaitot šos četrus, Viņai ir vēl Kaķene Ošņa un Runcis Ķepiņš. Abi arī ir lieli draugi.
Vēl ir trīs suņi. Džims, Bella un viņu kucēnīte - Sārtīte.
Pats pēdējais no šī palielā pulka ir - Lapsiņa Roze.
Annika ar mammu, tēti un māsu Anniju Rožulapu dzīvo laukos.Annikas mammu un tēti sauc Arturs un Beatrise. Annijai ir tikai astoņi gadi.
Laukos viņiem pieder govis, zirgi, cūkas aitas, vistas, un citi zvēri.
Annikai no tiem mīļotākie ir - Ķēve Mirdza, Truši - Annalīze, Ansis un Annelīze - rušu mamma tētis un meitiņa, un visbeidzot - Jēriņs Sprodziņš, Vistiņa Klukste, Gailītis Kikerīga un Cālīši - Cipiņa, Capiņa, Čiepiņa, Čiepiņš, Capiņš un Cipiņš.
Annika ļoti mīlēja visus savus dzīvnieciņus, jo iepriekš nosauktie lauku zvēri arī bija viņas.
Annikai bija arī draudzene - Signija.Tai bija desmit gadi, tāpat kā Annikai. Signijai bija Tumši blondi, viļņaini mati.
Arī viņai bija mīlulīši - Divi kaķi. Mjūrela un Husbands. Viņa ļoti mīlēja savus kaķīšus.
Vēl Signijai Signijas laukos bija Mīlulītes - trīs baltās pelītes, trīs baltās žurciņas un trīs kāmīši.
Tris baltās pelītes sauca - Betiņa, Betīts, Beta. Trīs baltās žurciņas sauca - Klusīte, Čukstītis, Pīkstīte. Bet trīs baltos Džungārijas kāmīšus sauca - Sniedzīte, Sniedziņš un Kreimenīte.Viņi visi bija mammas un tēti ar bērniem.
Kādudien, kad Annika spēlējās ar Sprodziņu, viņai klāt pieskrēja Signija."Klausies, brīnišķīgi jaunumi! Atlidojuši, Mūsu pāvi! mūsu pāvi kurus mēs tik ilgi meklējām, un domājām kad tos nokodusi kāda meža lapsa!" "ko??!"Annika iesaucās:"Tas nevar būt! Mūsu pāvi!Mana Sinjorita un Donžuāns ar Misiju! Tava Krāsņā ar Krāšņo un skaistulīti! Ak dievs! Kur viņi ir? Vai viņiem nav atgadījies kas ļauns?' Tomēr viņiem nebija atgadījies kas ļauns, kā Signija teica.
Pēc dažām minūtēm Annija un signija jau kampās ar milzu krāšņajiem putniem.
'"Mammu!"Iesaucās Annika kad bija ieskrējusi mājā."Mammu! Sinjorita un Donžuāns, Misija! Viņi... Viņi...""Ak, meitiņ, es zinu ka tu viņus atceries, bet tur nekā nevar darīt!""Ak, nē taču mammu! Viņi ir pagalmā! Sveiki un veseli!" Pēc dažām minūtēm visi mājinieki un zvēri bija inākuši pagalmā un kampa, uzlūkoja Krāšņos putnus. Tā kā Annika bija iemācījusi agrāk viņus runāt, un saprast kad citi kko saka, viņa teica:''Svecināti! Kur tad jūs bijāt tik ilgi? Senjorita, vai Misijai viss labi?" Un Sinjorita, Donžuānam un Misijai pārtraucot stāstīja, kā viņi apmaldījušies, kad ķēruši tauriņus, un kā uztraukušies, un tikuši gandrīz lapsām un medniekiem nagos. Kā pavadījuši naktis nepazīstamā mežā, un tikai pēc diviem mēnešiem saskatījuši ceļu mājup. Kad stāsts bija galā, Annika teica:"Tad jau jums laikam gribas ēst!"Un ieveda pāvus mājā un paēdināja ar siltu pienu un garozām.

----------------------
2.daļa.
Vērtīgā zīmīte.

Pēc pāvu atgriešanās ,Rožu lapu ģimene kļuva tāda, savādāka. Tā kļuva atvērtāka, draudzīgāka. Piena pārdevējai vairs nebija jānopūlas pa nakti, lai izdomātu kādu joku, ko no rīta pastāstīt drīmajai Gabrielai Rožlapai, Arturam Rožlapai, vai kādam citam no viņu ģimenes. Protams, Ka pazūdot pāviem, visi bija satraukti.
Bet pagāja laiks, un Rožlapu ģimene starpgadījumu aizmirsa. Bija jau arī laiks, jo Annikai jau bija jāpošas skolai, un varēja tikai traucēt, ja kāds sēdētu, un vēl atgūtos no pēkšņās pāvu parādīšanās.
Annika bija priecīga. Nu viņa taču varēs sevi saukt par piektklastnieci! Ak... Un vēl nāks klāt jaunas stundas... Nu bet ša vai tā, savus mīlulīšus viņa neaizmirsīs.Annija jau ies trešajā klasē. Arī viņa ir laimīga. Viņai gan nekas liels nemainīsies.
"Annika, ko tu tur tik ilgi čammājies? nāc lejā! mēs nepaspēsim aiziet pie šuvējas!' Pēc piecām minūtēm, lai gan saģērbusies dienas drēbēs, bet miegaina pa trepēm nokāpj Annika:"Kur mēs iesim? man vēl jāpabaro dejotājs un Aktrise, tad vēl Karolīna un Karolīns. Un es vēl neesmu paēdusi brokastis!" "Meitiņa mīļā! Mēs ejam izņemt tavu skolas tērpu! ko, tu pirmajās septembrī plika iesi uz skolu? nē taču! tā kā beidz muldēt un sēdies pie galda!"Annikas mamma laikam ļoti uztraucās, jo visu laiku, žestikulēja, un sita ritmiku ar labo un kreiso kāju pārmaiņus."Liecies taču mierā Gabriela! Bērns taču tikko pamodās, bet tu jau sāc ar savu muldēšanu!" Arturs protestēja pret sievu." Ak tad es ar savu muldēšanu, ja? ES? Es, cienījama dāma, ļoti pieklājīga, jauka, patīkama persona, bet tu saki ka ES ar savu muldēšanu? Jāsmejas pilnīgi!" Un Gabriela pasmīnēja, un atsāka žestikulēt, jo runājot to nezkapēc bija pārtraukusi."Starpcitu, meitiņ, Kāpēc tu kāmīšus nevareji pabarot tad kad baroji pārējos dzīvniekus?"Arturs pievērās iepriekšējajai tēmai:"Un ja tu viņus baroji tagad, tad kādēļ, tu pārējos dzīvniekus nevari pabarot tad kad baro kāmīšus?" Bet atbildi viņš nesaņēma, jo Annika jau bija izgājusi."Artur, tu taču zini, ka Annikai tie tavi jociņi nepatīk! viņai vairs nav Annijas vecumā, ka visam notic! Viņa labi zin, ka tu zini atbildi uz savu jautājumu."Un pateikusi savu sakāmo, Annikas mamma paķēra lietussargu, un izgāja.
Pēc pāris minūtēm Annika ar savu mammu jau bija pie šuvējas. Šuvēja bija laipna, Garmataina sieviete. Viņa bija tāda pati kā Annikas mamma, ja neskaita, ka Šuvējas[vārdā Gerberas]Mati bija nedaudz čirkaināki kā Annikas mammai. Bet tā viņām bija vienāda balss, un vecums arī. Ja abas salika kopā viņas nevarēja atšķirt. Un arī atsevišķi nevarēja. Tajā brīdi kad abas jaunkundzes ienāca, viņa glaudīja savu kaķi, Prūsiju. Tas bija vienīgais kas viņai bija palicis. Viņa dzīvoja te, un viņai nepiederēja vairāk, kā viņas apģērbs un kaķis."Sveikas! Jūs laikam atnācāt pēc savas skolas formas? te tā ir, uz galda!' Gerbera ierunājās savā skanīgajā balsī.Annika žigli paķēra maisiņu ar savu jauno apģērbu. Tad viņa pienāca klāt ģerberai, un čukstus teica:"Gerberas tante, es jums iedošu vienu zīmīti! Bet laset tikai tad, kad mēs jau esam nogriezušās! Un nevienam svešam neko nestāstiet! labi? Nevienam, nevienam!Tad kā būs? neteiksiet?" "Nē... bet ja drīkst zināt kas ir
šajā lapiņā?"Gerbera tikpat klusi vaicāja, pie reizes ielikdama lapiņu kabatā."Izlasiet!' Annika teica, un žigli izgāja laukā. Viņai sekoja mamma. Kad viņas pagāja tālāk, Annika palūkojās atpakaļ un varēja redzēt ka Gerbera taisās lasīt, tāpēc lai neradītu liekas aizdomas, turpināja iet neskatoties atpakaļ."Ko jūs tur sačukstējāties ar Gerberas tanti?' Annikas mamma vaicāja Annikai."Ai, neko īpašu. Es tikai teicu, lai apskatās jauno iznākušo avīzi un man pasaka kā bija.Man gan liekas ka tur tikai kaut kāds sviests ir.' Annika teica, un Viņas mamma nolēma neko neiebilst.
Kad viņas abas bijā pie mājām, pie vārtiem Anniku jau gaidīja Signija.Tā jautājoši lūkojās uz Anniku.''JĀ, es tūlīt nākšu!"Annika noteica.
Pēc pāris minūtēm abas meitenes jau pastaigājās pa parku. Signijai līdzi bija viņas kaķis. Kādu laiku viņas gāja tā klusēdamas. Tad Signija laikam atcerējās ko gribējusi teikt:"Klausies, tu iedevi Gerberas kundzei to lapiņu, ko?" "Jā! Es domāju ka viņa būs šokā! Iedomājies, kā tu rīkotos, ja saņemtu lapiņu no savas Mātes? Kurā rekstīts ka tu esi kādas apmeklētājas mātes māsa? Es personīgi būtu ŠOKĀ! bet tu?"Annika vaicāja?"Es arī!" Signija piekrita.'Eu! skaties, tu viņa nāk! esam mierīgas! Kas zin, ko viņa teiks?"Signija teica. Tiešām. Viņa tur nāca. Smaidot līdz ausīm. Pamanījusi meitenes, tā iesaucās un apsēdās uz soliņa, tā aizinot meitenes piesēst. Meitenes pieņēma uzaicinājumu.Pēc īsa klusuma brīža Gerbera teica:"Annika, es izlasīju tavu zīmīti. Tad es uzreiz steidzos pie tavas mammas.Kad es to pateicu tavai mammai, viņa sākumā neticēja, bet kad es parādīju to zīmīti, viņa kaut ko atcerējās, un teica, ka tiešām, mamma viņai teikusi kaut ko par māsu, bet viņa laidusi gar ausīm un nav ticējusi. Bet tagad viņa saprot ka mamma nav melojusi. Jā, viņas mamma esot viņu atdevusi audžu vecākiem, jo neesot spējusi apmaksāt. Zīmītē, viņa saka, ka tad kad viņa nomirs, viņa būs laimīga ja zinās ka meita viņai piedevusi. Un es piedodu jo tā bija tikai apstākļu sakritība. Ak.....Bet tagad es varēšu pie jums dzīvot. Ievākšos ar savu kaķīti. Ceru ka mani pieņemsiet!" Runājot Gerberai bija izkaltusi mēle un vinai vajadzēja padzerties. Bet viņas bija dvīnes!!! Annika bija ļoti, ļoti laimīga. Naktī viņa vēl ilgi negulēja, jo pārunāja dienas notikumus ar Signiju kas bija palikusi pa nakti. Viņas abas nosprieda, ka diena ir izdevusies.

---

Trešā daļa.
Prūsijas blēņas.

Tā kā šuvēja Gerbera, pareizāks sakot,tagad jau mātesmāsa bija pārcēlusies uz dzīvi Rožlapu ģimenē, bija dažas izmaiņas.

Pirmkārt - mazais[patiesībā dezgan lielais]kambarītis ko Rožlapu ģimene izmantoja segām, lampām, svečturiem un citām lietām, kļuva par Gerberas dzīvokli.

Otrkārt - Ģimenē ievācās arī Gerberas Kaķene Prūsija. Un protams arī viņa aizņēma vietu, lai gan Gerberas istabiņā.

Treškārt - Kambarīti Gerbera pārkrāsoja, izrna, remontēja un iekārtoja pati.

Ceturtkārt - Tā kā Gerbera strādāja mājās, vairs bērnu pieskatīšanai nevajadzēja runāt radiniekus, kas pēctam vienmēr gaudās, cik kafija te rūgta, cik ļoti nepaklausīgi bērni un cik noguruši viņi jūtas.

Piektkārt - Māja ar Trīs pieaugušajiem vienmēr ir drošāka nekā ar diviem vai vienu.

Tātad kādu dienu, kad Annija un Annika bija aizgājušas uz skolu, notika kas neparasts - Pāvu ģimene sāka knosīties un ierīgoja savu migu vēl dziļāku un pilnāku ar zariem, dūnām, lapām nekā parasti. Trusiene iebīdīja vīru ar bērniem[viņai bija piedzimuši vēl četri - Piciņa, Peciņa un Pīciņš]alā, tad aizskrēja un atnesa ļoti daudz visa kā - Ābolus, bumbierus, krēķus, žagarus, jaunos dzinumus un tā tamlīdzīgi, un tad ielīda alā ar visiem labumiem arī pati. Karolīna un Karolīns [kuriem kopā ar bērniem bija ierīgota tāda kā iekšēja ala kas atradās mājās, protams, ar žodziņu] ar bērniem ielīda alas dziļākajā nostūrī, un tad sāka kārtot guļamistabas un rakst papildus alas un izstabas, piepildot tās ar ēdienu un dūnām. Lapsiņa Roze uztraucās ne pa jokam - kopā ar saviem nesen dzimušajiem - Rožuku un Roziju tā samedīja ēdienu un arī ielīda savā alā.
Vārdu sakot visi dzīvnieki bija ļoti uztraukušies. Un kā nu ne - tuvojās ziema. Bet bija taču Ruens sākums! Lai gan termometrs rādīja krietni zem nulles, ārā zaļoja zāle, un lapas nemaz nebija palikušas krāsainākas. Pēdējās puķes vēl gozējās saulē.Tas visiem likās tik dīvaini! Viņi vēl pat nebija sagatavojušies uz tik drīzu ziemu! Mistres Rožlaps ieslēdza dzīvoklī apsildīšanu, un atsēdās pie televizora. Viņš ieslēda ziņu raidījumu. "Noticis kaut kas nenormāls! Termometrs rāda zem trīsdesmit grādiem pēc Celsija, bet ir rudens sākums! Lapas zaļas, un ejot laukā aukstumu nejūt nemaz! Un dīvainākais ir tas - Lai gan to ka ir zem trīsdesmit grādiem rāda tikai termometrs, un ārā ir pāri plus trīsdesmit, dzīvnieki, jau ierokas alās, un uzvedas tā itkā patiešām būtu tik auksts! Turmākajās dienās, gan laiks turēsies virs pluss trīsdesmit grādeim bet...Mūsu laiks ir beidzies... Uzredzēšanos!" Misters Rožlaps palika kā sastindzis un vērās termometrā. Kas noticis ar dzīvniekiem un termometru?
Tai pat laikā Gerberas kundze pastaigājās pa parku. Viņa jau uzreiz sajuta ka kautkas nav kārtībā. Viņs saprata kāpēc. Viņa paskatījās savam kaķim acīs"Kas tev lika sadarīt tādas blēņas?" Prūsija bija domājusi ka saimniece nosarks, ka viņas kaķene ir gudrāka par viņu, bet nē... Saimnieces acis bija ļoti nopietnas. "Laabi... Mrr...Ja jau... ja jau tu... tā gribi...Mrrr....nu...mrr....nu labi...mrrr.....tikai... laid mani...mrrr.....ees... visu...mrr... izlabošu...ņaaau...mrr...." Prūsija noteica. Gerbera teica:"Ej tad! ej, ej! tikai nāc arī atpakaļ!' Gerbera beidzot arī pasmaidīja.
Pēc pāris minūtēm kaķene atgriezās. Apmierināti ņurdot, tā ierāpāc saimniecei klēpī. Ar savu acu skatienu, viņa pavēstīja ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Un bij arī! Visi dzīvnieki kā uz burvja mājienu sāka strādāt, spēlēties, medīt, un darīt visu, kas dzīvniekam pieklājas. Mistera rožlapa acis vēl jo vairāks sāka izbrīnīti vērot termometru. Jo tagat tas rādīja pareizi! +33 grādi pēc celsija! Visa pilsēta bija apjukusi un priecīga.
Annika, Annija un viņu mamma atnāca, un protams, visu zināja. "Nu gan brīnumi, vai ne?" noprasīja Annija, un visi piekrita.

-----

4.daļa
Sastapšanās ar dejotāju.

Annija jau labu laiku negāja uz skolu. Kā jau var saprast, viņa bija slima. Iemesls arī nav tālu jāmeklē. Tā kā bija Novembris, viņa varēja tikai un vienīgi saaukstēties.
Tātad tagad visi Annijas dzīvnieki bija jābaro Annikai.

Annika nepagurdama tagad mazgāja traukus. Viens pēc otra tie iegūla trauku žāvētāja starpiņās. Klusi šļācās ūdens, un spožā rīta saule atstāja ēnu, uz veco izlietni. Ārā aiz loga čivināja putni, un Annika tik ļoti gribēj tikt ārā! Viņa būtu gatava atdot visu, ja vien varētu. Ak, viņa nodomāja: Laimīgie dzīvnieciņi! Viņiem nekad nekas nav jāmazgā! Viņi var sveiki un veseli staigāt apkārt, ēst ogas un spēlēties... Bet man... Annika skumji noraudzījās uz palielo trauku grēdu, kas vēl gaidīja ūdens un švammes pieskārienu. Annikai likās ka šis ir briesmīgākais piekdienas rīts viņas mūžā. Ko dod tas ka ir brīvdiena, ja ir jāmazgā trauki...
Viņa nezināja, ka atgadīsies kas ārkārtējs.

Annika garlaikoti palūkojās uz izstabas stūri. Ne jau lai pamanītu kko, bet tāpat, aiz garlaicības, lai nebūtu jālūkojas uz to kas vēl jādara. Bet tas ko viņa tur ieraudzīja, pārspēja pat runājošo lilliju, ko viņa bija sastapusi!"Spiedzošie krokodili!" Viņa izsaucās un saplēsa balto porcelāna šķīvi. Tur Dejoja kāda maza, smalka un slaida meitenīte. Viņa bija labi ja tik maza kā mazais pirkstiņš. Viņai bija smalka, pieguļoša, perlamutra krāsas kleitiņa. Mazas baltas kurpītes, un gari, cirtaini brūni mati. Viņas mazās rociņas čīgāja mazu, smalku vijolīti. Viņas smalkās lūpas ritmiski šūpojās. Annika neko tādu tiešām nebija redzējusi!
"La...labdien.... va...va...vai jūs nepateiktu KAS jūs esat?" Annika diezgan nedroši prasīja. Viņai par lielu pārsteigumu, būtne pārstāja čīgāt, un piegāja Annikai klāt."Es jau zināju ka jūs būsit pārsteigta. Nēesat jau vienīgā kas šādi reaģē. Jūsu māte reaģēja tāpat, jā, un Gerbera arī..." "Kā! Jūs pazīstat manu mammu un Gerberu?" Annika bija parsteigta."Jā. Bet tagad tev izstāstīšu vairāk par sevi. Mani sauc par Kamerlīzi. Es esmu mūžīgā dejotāja. Bet tas nenozīmē ka man tikai jādejo. Man visu laiku ir, vai nu jādzied, jāčīgā, jādejo, jādzejo vai jādara kaut kas. Nu, tu jau saproti, tas ir kautkas, kā lāsts. Bet par to es tev nevaru stāstīt..." "Kāpēc? Kas tev neļauj stāstīt man?" Annika gribēja uzzināt."Pagadi citu reizi..."

----