Kas ir kāmis?
~Kāmis ir grauzēju sugas dzīvnieks, rados tam ir peles. Kāmji uz lielāko pusi ir zālēdāji, taču dabā tie mīl izēst putnu olas, un putnu mazuļus, kad to mātes nav klāt.
Ir dažādu šķirņu kāmji. Populārākie no tiem ir Sīrijas, Džungārijas un Robrovska.
Robrovska kāmis.[Phodopus roborovski]
~Robrovska kāmis pieder pie pundurkāmjiem. Viņš, tāpat kā vairums viņa sugasbrāļi ir nakts dzīvnieks, tādēļ parasti pa dienu guļ. Robrovska kāmis nav īpaši ieteicams maziem bērniem, jo tas mīl ielaist zobiņus saimnieka pirkstos. Taču, tas, protams, ir individuāli. Robrovska kāmja dzīvas ilgums ir 2-3 gadi, bet ir indivīdi, kas nodzīvo arī ilgāku mūžu. Te jāpiebilst, ka tikai retumis sava mūža gaitā tik ļoti pierod saimniekam, ka dodas rokās, tādēļ, ka viņiem ne īpaši patīk komunicēt ar saimnieku.
Robrovska kāmji, atšķirībā no citiem, sadzīvo divatā, neatkarīgi no tā, vai tas ir pretējais dzimums, vai nē. Bet, tas arī ir individuāli.
Kāmja būri nav ieteicams, likt virtuvē, vai arī tiešos saules staros. Bet vispār, labāk viņu turēt... hmm... kambarī? Guļamistabā viņš trokšņo.
Kāmja būrītī jāatrodas migai, kur kāmim paslēpties.Katra kāmja gaume ir savādāka, dažiem patīk vate, siens, bet dažiem - speciālās mājiņas.
Runājot par pakaišiem, iecienītākie ir granulu pakaiši, Vēl var pirkt granulētus kukurūzas kodolu pakaišus, vai arī grauzēju smiltis, taču tas ir dārgāk.
Robrovska kāmim nedrīkst dot slapjus dārzeņus!!!Nevajadzētu dot lokus, ķiplokus, kāpostu lapas.Zobeim var piedāvāt minerālbloku, vai zarus - Bērza, lazdas, augļu koku.
Džungārijas kāmis.[Phodopus sungorous]
~ Džunģārijas kāmis, tāpat kā Robrovska kāmis, ir pundurkāmis.[ :D ] Arī nakts dzīvnieks. Dzīves ilgums tāds pats kā Robrovska kāmim, tikai raksturs lielumam Džungārijas kāmju ir maigāks. Nu, protams, no tā lielākajā mērā atkarīgs saimnieks, taču Džungārijas kāmis ar bērniem sadzīvo labāk, kā daži Robrovsku kāmju indivīdi. Džungārijas kāmji arī labāk padodas dresūrām. [es nemaz netaisos Robrovska kāmi padarīt par melno avi, un Džungārijas kāmi par pašu laimes krekliņu. Es tikai stāstu.] Džungārijas kāmim, atrodoties vēsumā, var ievērot kažoka krāsas maiņu. Džungārijas kāmim, tāpat kā Robrovska kāmim pie kājām ir mazi, balti 'zābaciņi'.
Džungārijas kāmīši ir divas reizes mazāki par Zeltainajiem. Dabā šo dzīvnieku svars nepārsniedz 30-40 g., taču nebrīvē, izjūtot kustību trūkumu, kāmis var pieņemties svarā pat divkārtīgi.
Grūsnība Džungārijas kāmjiem ilgst 16-20 dienas. Metienā ir 4-7, retāk 8 [vai vairāk] bērni.
Rokās kāmis jāsatver uzmanīgi – ar plaukstām aptver no abām pusēm un
paceļ. Jāuzmanās no zvērēna asajiem zobiem, sevišķi zeltainais kāmis
nekautrēsies tos laist darbā, ja jutīsies apdraudēts.
Kāmītim patiks, ja būrī priekš viņa būs vairākas 'istabas'. Tā var būt atlauzta puķpoda lauska, kartona kaste, vai kas tamlīdzīgs. Visu sugu kāmjiem nepieciešams izturīgs, 25 x 25 x 20 cm[minimums] liels stiepļu krātiņš.
Kāmju ēdienkarte pamatā sastāv no graudiem un zaļumiem, taču vairums
mazo grauzēju nesmādē arī kukaiņus. Vislabāk dzīvniekus barot ar
zooveikalos nopērkamām speciālajām barībām, jo pašu gatavotie maisījumi
var nebūt pilnvērtīgi. Bez sausās barības kāmim nepieciešams dot
dārzeņus, augļus, vasarā – āboliņu, pienenes. Zaļā barība nodrošina
dzīvnieku ar nepieciešamajiem vitamīniem, šķiedrvielām un šķidrumu. Bez
augu valsts barības kāmjiem nepieciešams saņemt arī dzīvnieku
olbaltumvielas – nedaudz gaļas un zivju, bet vēl labāk dzīvo barību –
kukaiņus. Visu laiku būrī vēlams atrasties minerālvielu piedevām un
kociņam zobu asināšanai.
Dabiskos apstākļos kāmji praktiski nedzer ūdeni.
Nepieciešamo šķidruma daudzumu tie uzņem ar sulīgo barību. Nebrīvē
turētiem dzīvniekiem ūdeni var nedot tikai tādā gadījumā, ja tie tiek
nodrošināti ar sulīgo barību, kas kāmjiem garšo. Ja sulīgā barība tiek
dota tikai periodiski, būrītī jāievieto piekarama dzirdinātava.
Automātiskā dzirdinātava un pietiekams graudu barības krājums atļauj
saimniekiem prombūtnes laikā atstāt kāmīti vienu pat divas, trīs
nedēļas.
Kāmjiem ir paradums veidot krājumus, tādēļ to
mājokļos nepieciešams veikt regulāras revīzijas, konfiscējot iekrāto.
Ja tas netiek darīts, nav jābrīnās, ja kādā brīdī dzīvoklī sāk
izplatīties nelāga smaka.
Kāmjiem diezgan bieži vērojama “slapjās astes slimība” – ūdeņaina
caureja, kuru izraisa baktērijas. Slimība biežāk skar jaunus, kā arī
novārdzinātus un nepareizi koptus dzīvniekus.
Kāmji ir veikli kāpelētāji, taču, krītot pat no neliela augstuma uz cieta pamata, tie var nosisties.
Sīrijas kāmis.[Mesocricetus auratus]
Parastais kāmis mitinās dažāda dziļuma sazarotās alās, kur glabā savus
milzīgos (pat līdz 15 kg graudu) pārtikas krājumus. Kāmji ir krēslas
dzīvnieki un lielākā aktivitāte novērojama rīta un vakara stundās.
Dziļākajās alās kāmji pārlaiž ziemas aukstumu. Dodoties ziemas guļā,
dzīvnieka ķermeņa temperatūra pazeminās no 32 līdz 4°C. Reizi nedēļā
tie pamostas, lai paēstu un nokārtotu dabiskās vajadzības īpašā, tam
paredzētā vietā.
Pavasarī, drīz pēc pamošanās kāmjiem sākas “kāzu”
laiks. Tēviņi ieņem mātīšu alas, turklāt iezīmējot teritoriju ar sānu
dziedzeru izdalītu sekrētu. Grūsnība ilgst 18-20 dienas. Metienā
piedzimst 4-12, dažreiz pat 18 mazuļi. Tā kā mātīte nespēj tik daudz
mazuļu izbarot, liekos tā nokož. Mazie piedzimst akli un kaili, toties
ar attīstītiem priekšzobiem. Pēc trīs nedēļām jaunā paaudze uzsāk
patstāvīgu dzīvi. Mājās turētiem dzīvniekiem piemīt specifiska, grūti
likvidējama smaka.
Sīrijas zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus) tiek
visbiežāk audzēts mājās. Par mājdzīvniekiem zeltainie kāmji kļuva tikai
pagājušā gadsimta sākumā, kad tika ievesti Anglijā un Amerikā. Šo
kāmīšu dzimtene ir Centrālāzijas stepes, dzīvo tas arī Balkānos,
Turcijā, Irānā.
Zeltainais kāmis ir daudz mazāks par parasto, tā
ķermeņa garums ir 17-18 cm, bet svars nepārsniedz 130 g. Šo kāmju
vairošanās spējas ir ievērojamas: grūsnība ilgst tikai 16 dienas un
vienā metienā piedzimst 6-12 mazuļi. Jaunā paaudze savukārt briedumu
sasniedz desmit nedēļu vecumā. Dzīvo parasti divus gadus. Patstāvīgā
dzīvē devušies jaunuļi nelolo nekādas radniecīgas jūtas. Pēcnācējus
radīt kāmju pāris var pat 7-8 reizes gadā. Ātrās vairošanās un īsā
dzīves cikla dēļ zeltainie kāmji tiek bieži izmantoti laboratorijās kā
izmēģinājuma dzīvnieki.
Zeltainā kāmja ikdienas tērps ir ruds, taču
selekcijā izveidotas varietātes ar raibu, krēmkrāsas, melnu, zilu un
pelēku kažociņu, kā arī albīna forma.
Raksts par Sīrijas kāmi ņemts no - www.dinozoo.lv Pārējā teksta autore - Elīna Vendija Rībena,
Bilde ņemta no mana arhīva.
P.S. ja vēlaties, lai šet nokļūst raksts par kādu tematu, kas jūs interesē, rakstat uz manu e-mailu - elinaribena@gmail.com
|
