Šonakt astronomiem ir iepēja vērot interesantu notikumu. Zemei garām trauksies binārais asteroīds 2008 BT 18. Binārie asteroīdi Saules sistēmā nav liels retums. Tie sastāda aptuveni 16% no kopējā asteroīdu daudzuma. Toties iespēja vērot šādu objektu ar teleskopiem, kas atrodas uz Zemes, negadās visai bieži.
Asteroīds 2008 BT 18 brāzīsies garām Zemei aptuveni 2,2 miljons kilometru lielā attālumā. Tas nav saskatāms ar neapbruņotu aci. Asteroīds spīdēs kā 13 lieluma zvaigzne.
Līdz 2008. gada 7. jūlijam tika uzskatīts, ka šis ir parasts asteroīds. Aresibo teleskopa dati atklāja, ka patiesībā tā ir binārā sistēma. Zemi gan šis asteroīds neapdraud, tomēr astronomiem tā ir lieliska iespēja pētīt bināro sistēmu tik tuvu Zemei, lai labāk izprastu to veidošanos, uzbūvi, kā arī potenciālo uzvedību gadījumā, ja šāda binārā sistēma nonāk pārāk tuvu Zemei.
Zinātnieki ir izvirzījuši vairākas teorijas kā veidojas asteroīdu binārās sistēmas - savstarpējās sadursmes un mijiedarbība ar planētām. Viena no jaunākajām teorijām vēsta, ka bināro sistēmu izveidē nozīmīgu lomu spēlē tieši Saules gaisma, kas paātrina vai palēnina asteroīda griešanās ātrumu.
Uz Zemes ir atrodami dubultkrāteri, kas liecina, ka pagātnē Zemei iespējams ir nācies saskarties ar šādām asteroīdu dubultsistēmām. Piemēram, attēlā redzamie dubultie ezeri, kas atrodas Kvebekā, Kanādā. Šie apaļie ezeri visticamāk veidojušies asteroīdu pārim ietriecoties Zemē pirms aptuveni 290 miljoniem gadu. Līdzīga tipa dubultkrāterus var ieraudzīt arī uz citām planētām un to pavadoņiem.
Pētījumā piedalījās Dereks Ričardsons no Merilendas universitātes, Kevins Velšs un Patriks Mitčels no Kote D'Azūras observatorijas Francijā. Analizējot vairākas binārās asteroīdu sistēmas, zinātniekiem izdevās atklāt, ka Saules enerģija paātrina asteroīda griešanās ātrumu un tā rezultātā no galvenā asteroīda ekvatora tiek norauts virsējais slānis. Ātruma moments ir pietiekami liels, lai no šām atlūzām izveidotos neliels pavadonis, kas turpina griezties ap lielo asteroīdu.
Komandas izstrādātais modelis (Video; .MPG; 6,99 MB), kas attēlo binārā asteorīda veidošanos, palīdzēs izprast kādas iespējas ir atvairīt šādu asteorīdu sistēmu, ja tā pietuvojas pārāk tuvu Zemei.
Pētījuma autori uzskata, ka automatizēta kosmosa kuģa ekspedīcija uz šādu bināro sistēmu varētu sniegt daudzas atbildes par Saules sistēmas agrīnajiem attīstības periodiem, jo, veidojoties binārājai sistēmai, uz lielā asteroīda tiek atsegti senāki, mazāk izmainīti slāņi.
"Šāda misija, kuras rezultātā mēs iegūtu materiālu no primārā ķermeņa, varētu sniegt iespēju izpētīt vecāku un neskartāku materiālu, kas bijis apslēpts asteroīda iekšienē," piebilda Ričardsons. <i>raksts ņemts no www.starspace.lv</i>
